Saglabāt iespēju

SaglabasimInformēt engurniekus mani pamudināja novadā izdarītie novērojumi. Lēmums, kas ne tikai neveicina tā konkurētspēju, bet samazina ieņēmumu iespējās nākotnē. Ceļojot pa Latviju pārliecinos, ka skaistākās vietas ir tās, kur vari bez bažām, neiekāpjot līdz potītēm slīkšņā, ieelpot svaigu gaisu. Starp Ķemeriem un Kaņiera ezeru nav daudz tādu vietu. Tādēļ neizpratni raisa iecere vienā no pievilcīgākajām daļām, Gausās jūdzes pusē atmežot un izlīdzināt piejūras kāpas, lai tās pārtaptu par kapsētu.

Lai atbildētu, kā iedzīvotājus ietekmēs dotais lēmums, jāatskatās vēsturē. Ja senatnē paši ieguvām sev un pārdošanai nepieciešamās zivis un dārzeņus, tad lielveikalu prasību un ražošanas modernizācijas rezultātā, lauksaimniecībā un zvejniecībā nodarbināto skaits samazinājās. Kā lai piekrastes iedzīvotāji joprojām nopelna? To priekšā pasaka garāmbraucošie, kas izmanto novada bagātības – piejūras mežus un jūru. Tās ir salīdzinošās priekšrocības, kas nodrošinātu novadam ilgtspējīgu attīstību.

Tādēļ aicinu saglabāt un apdomīgi izmantot katru vietu, kas nākotnē var nest labumu. Šobrīd novada piekrastē ir vairāki ciemi, kur vēsturiskās kapsētas pietuvojušās apbūves dēļ vairs nevar paplašināt. Lai nodrošinātu pusmūža cilvēku intereses tās izmantojamas dzimtas apbedījumiem, nesakārtotajās vietās paredzot pārapbedījumus. Jaunai kapsētai jāizvēlas teritorija, kas apmierinātu plašāku apvidu, turklāt būtu paplašināma.

Gauso jūdzi ar tās labiekārtotajām stāvvietām lietderīgi izmantot vides tūrismam. Eiropiešus, tāpat kā pašu no laukiem atsvešinājušos jauno paaudzi, var aizraut pat šķietami ikdienišķas lietas. Apmeklētājiem var piedāvāt savām rokām izvilkt tīklu, iesaistīties kūpinātu delikatešu gatavošanā un vēlāk pašiem tās nobaudīt.

Dzīvojamās mājas pielāgot naktsmītņu iespējām, ko citviet Eiropā, piemēram, slēpošanas kūrortu tuvumā, iedzīvotāji aktīvi piedāvā. Jāiedzīvina citi pakalpojumi, piemēram, bērnu ekskursiju organizēšana ar „īstu” laupītāju klātbūtni Gausajā jūdzē, kas liktu mazajiem spiegt no sajūsmas. Kurzemes jauniešu hokeja balvas izcīņa uz dabīga ledus, kas neizpaliktu bez ēdināšanas pakalpojuma. Jātop uzņēmīgākiem un jāizmanto iespējas, kuras ierobežo tikai iztēle.

Par Engures pašvaldības mēģinājumu iegūt sev nepiederošu Ķemeru nacionālā parka teritoriju

Mazliet par sevi – mani sauc Gints Kauniste, detalizēti iepazīstināt ar sevi pašreiz būtu nevietā, bet varu noteikti pastāstīt, kāds es neesmu – neesmu vienaldzīgs. Mācoties maģistratūras studijās un dzīvojot Lielbritānijā, tāpat kā daudzi latvieši tā īsti apjautu, cik attīstīta vietējiem iedzīvotājiem ir atsaucība pret valstī notiekošo, kā arī nesamierināšanās ar netaisnību.

Atgriezies Latvijā 2009.gadā, sapratu, kādas dabas vērtības ir mūsu īpašumā. Vienlaicīgi, atpūšoties ārpus pilsētas, pamanīju kādā ātrumā mēs tās zaudējam, sevišķi vērtīgos priežu mežus.

Mierinājumam gribējās ticēt kokrūpniecības uzņēmējiem, ka neskartus mežus sargā Latvijas nacionālie parki*. Pagājušā gada oktobrī apmeklējot vienu no pievilcīgākajām Baltijas jūras līča piekrastes vietām Engures novada Gauso jūdzi, pārliecinājos par pretējo. Vietējās pašvaldības amatpersonas vairāk nekā desmit gadus, pārdodot un nododot privātīpašumu apbūvei aizvien jaunas, novadā ietilpstošās Ķemeru nacionālā parka teritorijas, pašreiz izdara mēģinājumu apbūvēt parka dabas lieguma zonu. Nav nozīmes kādu objektu paredzēts ierīkot neskartās kāpās – estrādi, autostāvvietu vai kapsētu. Demokrātiskā iekārtā nav pieņemts ieiet nepiederošā zemē un tur brīvi rīkoties.

Par spīti Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumiem**, kuri aizliedz dabas liegumā atrodošās meža zemes transformāciju, Ķemeru nacionālo parku apsaimniekojošās Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas administrācijas direktors Andris Širovs pašvaldības dabas lieguma apbūves ieceri saskaņoja.

Aizdomas raisa apstāklis, ka par spīti pārkāpumiem, Dabas aizsardzības pārvaldi pārraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dedzīgi tiecas nodot Engures novada domei  ministrijai piederošo dabas lieguma zemi. Neskatoties uz manis sniegtajām pamatotajām norādēm par būvniecības ieceres prettiesiskumu, Vides aizsardzības ministrijas dabas aizsardzības departaments ( vadītāja Daiga Vilkaste) iecerējis grozīt parka noteikumus, lai to varētu dabas lieguma zonā īstenot.

Ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes ierēdņi savu rīcību pamato ar to, ka Engures novadam nav citu vietu, kur izvietot kapsētu. Tas neatbilst īstenībai, jo 49.3%*** novada teritorijas nemaz neatrodas Ķemeru nacionālajā parkā. Līdzīgus apgalvojumus, izsakot pārmetumus Ķemeru nacionālajam parkam par ierobežojumiem, izteicis arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Viņš aizmirst, ka ne jau Ķemeru nacionālais parks grasās apbūvēt novada īpašumu, bet novada pašvaldība grasās prettiesiski izmantot valstij piederošu Ķemeru parka dabas lieguma zonu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi, virzot apstiprināšanai Ministru Kabinetā noteikumus, kas legalizētu dabas lieguma zonas izmantošanu pretēji tās mērķiem, atzīmē, ka kapsētas izvietošanai nav citu iespēju. Tas nav pareizi, jo Ministram Kasparam Gerhardam vairakkārt piedāvāts izskatīt citas alternatīvas. Šie piedāvājumi nav ņemti vērā.

* ”Kokrūpniecības nozares eksporta vērtība – divi miljardi eiro”, Neatkarīgā rīta avīze, 2015.gada 10.februāris;
** Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu p.7.2. Avots: http://likumi.lv/doc.php?id=63603
*** Engures novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam paskaidrojuma raksts, 43.lpp. p.7.1. Avots: http://www.enguresnovads.lv/3-paskaidrojuma-raksts http://www.enguresnovads.lv/uploads/filedir/terit_planojums/Paskaidrojuma_raksts.pdf